To, ka Viņa bija Vīrieša dzīves svarīgākā sieviete, Viņa zināja jau brīdī, kad abi iepazinās. Viņš vēl nebūvēja mājas, un bērni tos vēl tikai izvēlējās debesīs.
Viņš gribēja Viņai nopirkt māju Elizejas laukos un vīna dārzu Toskānas dienvidu apgabalā, bet Viņa, ar sev tik raksturīgo eleganto ironiju, iebilda, ka abu suņukam nepatiks, ja nevarēs izskraidīties rīta saulītes pielietajā priežu mežā un parušināties iemīļotajās Jūrmalas kāpu smiltiņās.
Vīrietis izlasīja kaudzēm grāmatu par dzīvi un iemācījās būvēt mājas.
Viņš uzcēlu nelielu viesnīcu un restorānu, kur dažādu arhitektūras stilu un dizaina formu saspēlē dzīvotu Viņu sapņi par laimīgu dzīvi, kur māte ir noteicēja, bērni un dzīvnieki tiek lutināti, bet Vīrietis gādā par to, lai šī idille nekad nebeigtos.
„MaMa” – tāds ir nosaukums viesnīcai. Tā Viņš un bērni mēdza saukt Viņu.